Krāslavas rajona partnerība

Uzdodot tik tiešu jautājumu dažādu kopienu pārstāvjiem Dienvidlatgalē, cilvēki apzinās, ka mēs ģeogrāfiski un arī politiski, Eiropas Savienības kontekstā, dzīvojam Eiropā, tomēr dažādu iemeslu dēļ daudziem kopienu pārstāvjiem bieži vien ir grūti identificēt sevi ar Eiropieti, vai visamaz tā sevi saukt. Cilvēki sevi vairāk asociē ar Latvijas iedzīvotāju, kas ir viena no Eiropas valstim. Ir divi svarīgi iemesli, kāpēc kopienu pārstāvji sevi nesauc par Eiropiešiem. Viens no iemesliem ir saistīts ar dzīves līmeni un ģeopolitisko situāciju. Desmitiem gadu ar Eiropu cilvēkiem asociējās tās valstis, kas atrodas uz Rietumiem no Latvijas, kurās dzīves līmenis un dzīves kvalitāte ir augstāka. Dienvidlatgales iedzīvotāji atzīst, ka ekonomiskie aspketi ir būtiski un tas ir liels izaicinājums. Otrs iemesls ir kopienu ierastais un bieži vien savrupais dzīves veids, kas saistīts ar zināmu konservatīvismu. Diskusiju ar kopienām laikā bieži tika pausts viedoklis par vērtībām, kas “nāk no Eiropas” un, kas nav pieeņemamas vietējiem iedzīvotājiem. Bažas par liberālu vērtību apdraudējumu kopienu cilvēkiem liek bažīgi attiekties par pārmaiņām un vēlmi teikt: “Mēs neesam tādi. Mēs esam savādāki”. Bažas par pārmaiņām un atvērtas sabiedrības apdraudējumu cilvēkiem palīdz distancēšnās sevi atzīt par Eiropieti.

Dienvidlatgales kopienu pārstāvjii visvairāk Eiropas kontekstā novērtē brīvību kā vērtību, ko būšana Eiropā mums sniedz- tas attiecas gan uz fizisko brīvību politiskā apdraudējuma kontekstā, ceļošanas un pārvietošanās brīvību, gan brīvību, kas saistīta ar iespēju brīvi izteikties un rīkoties.  Kontekstā ar pieaugušo kontaktu skaitu dažādās Eiropas valstīs, kas saistīta ar draugu, paziņu un kolēģu esamību dažādās valstīs (Globālais tirgus), kā arī ar emigrāciju, kā reultātā ģimeņu locekļi atrodas dažādās valstīs, Kopienu pārstāvjiem Eiropā visā tās plašumā saistās ar draugiem un ģimeni.

Iespējas, ko sniedz Eiropa tiek novērtētas gan pozitīvā kontekstā (Iespēja ceļot, Iespēja mācīties, iespēja jaunām pieredzēm utt), gan patērnieciskā nozīmē, kā iespēja tikt pie “labumiem”.  Gan ekonomiskās nevienlīdzības, gan atšķirībām ikdienas sociālo saišu veidošanā, kopienu iedzīvotāji vairāk apzinās, ka Eiropa vairāk ietekmē Diezvidlatgales kopienas kā kopienas ietekmē Eiropu, ar to domājot gan Eiropas Parlamentu, gan Eiropas komisiju.

Kā iespēju ietekmēt Eiropu caur Eiropas Parlamenta vēlēšanās tika atzīta kā iespēja, tomēr ar mazu ietekmi. Vairāk kopienu pārstāvji redz līdzdalību Eiropā caur pašvaldībām un valsts pārvaldi. Šī iemesla dēļ būtiski, ka pašvaldību un nacionālo politiķu loma dialoga un Eiropas apziņas veidošanā ir būtiskojama.

Kontekstā ar dzirdēto un piefiksēto Viedokļu festivāla laikā nākotnē būtiski attīstīt dažādus politiku veidojošus instrumentus: Tieša iesaiste politikas lēmumu veidošanā, Veicinoša un atvērta iespēja iesaistīties budžeta veidošanas procesos, Pētījumu veikšanas veicināšana, Sabiedrības izglītošana, sabiedrības mobilizēšana, Starpsektoru sadarbības veicināšana, Mēdiju iesaiste, Tīklošanās un pieredzes apmaiņas intensitātes palielināšana, sabiedrisko procesu uzraudzīšanas, paldīdzības un atbalsts.

Jāakcentē, ka kopienām gan Dienidlatgalē, gan arī citur Latvijā svarīga ir iespēja piekļūt informācijai un zināšanām kā arī šķēršļu mazināšana izmantot Eiropas un Eiropas Savienības iespējas. 

Āris Ādlers

Projektu “Es Dienvidlatgalē varu!” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.